Populārās mūzikas vēsture ir pilna ar šaubīgiem mēģinājumiem izmēģināt spēkus pilnīgi savādākos žanros. Aksela Rouza flirtēšana ar gangsterrepu Guns N’ Roses dziesmā One In A Million nāk prātā kā īpaši briesmīgs piemērs. Tad ir arī Van Halen līdera Deivida Lī Rota eksperimenti ar regeju No Big ’Ting, Lil Wayne centieni kļūt par rokzvaigzni albumā Rebirth, un jo mazāk pateiksim par LL Cool J sadarbību ar Brad Paisley, Accidental Racist, jo labāk. Bet no visiem šiem trakajiem un dīvainajiem atzīto mākslinieku centieniem atrast savādāku skanējumu un kulturālu redzējumu, iespējams vistrakākais un dīvainākais bijis Beach Boys līdera Braiena Vilsona 90.-to sākuma mēģinājums kļūt par hip-hopa zvaigzni ar viņa neizlaisto dziesmu, Smart Girls.
Smart Girls ir abstulbinoša nomaldīšanās; satriecošs drudža murgs, kur ģēnijs, kas sarakstīja un komponēja Good Vibrations, repo tizlākās rīmes, kādas jebkad būsi dzirdējis pāri boom-bap bītam un pusaudžu ķiķināšanai. “All the songs I used to write / talked about girls who weren’t too bright,” viņš repo. “As time goes on I’ve seen the light / intelligent chicks are dynamite.” Viens YouTube lietotājs šo dziesmu raksturojis kā, “Mūzika, kura spēlē liftā, kad dodies lejā uz elli.” Citi to novieto tik-slikta-ka-tā-ir-laba groziņā. Kaut kur pa vidu šiem viedokļiem atrodas patiesība.
Dziesma sākotnēji bija paredzēta kā galvenais singls albumam, pie kura 1990.gadā strādāja Vilsons, ar nosaukumu Sweet Insanity. Tas būtu bijis viņa otrais solo albums, kas sekotu kritiski novērtētajam Brian Wilson albumam, kurš iznāca divus gadus iepriekš. Atšķirībā no pirmā solo albuma, kuru uzraudzīja industrijas profi kā Rass Titelmans un Džefs Lins no ELO, Sweet Insanity lielākoties producēja Vilsona valdonīgais terapists Jūdžens Lendijs – Vilsona biogrāfiskās filmas, Love & Mercy, galvenais ļaundaris.
Pat par spīti sadarbībai ar Bobu Dilanu dziesmā The Spirit Of Rock & Roll, kā arī viesmāksliniekiem Paulai Abdulai, Tomam Petijam un "Weird Al" Yankovic, Vilsona leibla Sire ierēdņiem, Sīmūram Šteinam un Lenijam Varonkeram, albums riebās un viņi atteicās to izlaist. Gadu gaitā, vairums no Sweet Insanity dziesmām ir noplūdušas Vilsona faniem par prieku un šausmām.
Vilsona dzīvesstāstā ir trīs superļaundari. Viņa tēvs Mjurejs, viņa bijuāis grupas biedrs Maiks Louvs un viņa terapeits Jūdžens Lendijs. Vilsons bija Lendija pacients no 1975. līdz 1992.gadam, kad tiesa Lendijam piesprieda viņam tuvoties aizliegumu, tādējādi reiz par visām reizēm salaužot psiholoģisko spiedienu, kas viņam bija pār dziedātāju. I;gus gadus Lendijs bija panācis, ka Vilsons izolē sevi no ģimenes un draugiem, visiem, kas varētu braucēt viņam kontrolēt Braienu. Vilsona dzīvē nebija teju neviena aspekta, kurā Lendijam nebija personiska vai profesionāla teikšana, un ap 90-ajiem tur ietilpa arī mūzika. Ja ir kāds, kas būtu tieši jāvaino par Smart Girls eksistenci, tas ir viņš.
Savos otrajos memuāros, I Am Brian Wilson, Beach Boys līderis apraksta, kā Lendijs viņu piespieda ierakstīt albumu, kuru viņš pats nemaz nevēlējās radīt. Viņam nepatika tā nosaukums, Sweet Insanity, kas bija specefiski izdomāts, lai uzsvērtu, ka psihiska saslimšana var būt kas pozitīvs. Un tad vēl bija darba apstākļi, pret kuriem viņam bija riebums. “Veids, kurā Džīns centās mani piespiest veikt ierakstu, nebija nekas labs,” rakstīja Vilsons. “Viņš uz mani nepārtraukti izdarīja spiedienu. Viņš uzdeva jautājumus par katru sīkumu. Tas bija savādākais un sliktākais veids, kā ierakstīt albumu, ar tik lielu spiedienu un iejaukšanos.”
Saskaņā ar viņa pirmajiem memuāriem, Wouldn’t It Be Nice: My Own Story – kurus daļēji sarakstīja pats Lendijs, sadarbībā ar People Magazine žurnālistu Todu Goldu un kopš tā laika vairākkārt ticis iesūdzēts tiesā par apmelošanu – ideja sarakstīt Smart Girls radusies, kad Vilsons kādā naktī skatījās Yo! MTV Raps kopā ar Lendija tā laika mīļoto sievieti Aleksandru Morganu.
“Aleksandra izteicās, ka visas repa dziesmas noniecina sievietes. Tās bija pazemojošas,” rakstīja (varbūt) Braiens Vilsons. “Es tam piekritu un teicu, ka mums vajadzētu uzrakstīt pozitīvu repa dziesmu.” Rezultātā mēs tikām pie tik neērtumu izraisošām rindiņām kā, “Smart girls, I love the smart girls / you brainy babes with your attitudes,” un “I wanna hot hot, massive stimulation / women with more imagination.”
Protams, Beach Boys mūzikas sajaukšana ar hip-hopu nav galīgi absurda. Britu producents Bullion atrada veidu, kā sajaukt grupas vislabāko albumu Pet Sounds ar izcilā Detroitas producenta J Dilla bītiem, panākot lieliskus rezultātus 2007.gada mash-up projektā Pet Sounds In The Key Of Dee. FACT vēlāk to iekļāva savā sarakstā ar vislabākajiem hip-hop instrumentālajiem albumiem pēdējos 15 gados.
Smart Girls mūziku lielākoties veidoja hip-hop producents vārdā Mets Daiks. Pirms sadarbības ar Vilsonu, Daiks, kurš 56 gadu vecumā nomira 2018.gadā, kopā ar Maiklu Rosu nodibināja ierakstu kompāniju Delicious Vinyl un ieguva ievērību izlaižot Tone-Loc hitu Wild Thing. Viņš arī strādāja ar Dust Brothers, producējot Beastie Boys multi-platīnu sasniegušo grāvēju Paul’s Boutique. Priekš Smart Girls, Daiks sliecās uz sempliem bagāto Dust Brothes estētiku, izmantojot fragmentus no Vilsona agrīnajiem hitiem kā God Only Knows, California Girls un Surfin’ USA, un piesaistīja tiem elektrisko ģitāru, vētrainas taures un salkanu sintu, lai radītu mežonīgu dezorientējošu skaņu kaleidoskopu. Tas viss bija liels eksperiments skaņas kičā.
Tomēr dīvainākā lieta par Smart Girls – dīvaināka par mulsinošo lirisko saturu un piedziedājumu – ir vienkārši dzirdēt, ka Braiens Vilsons repo. Viņš nav reperis. Tā nešķiet kā lieta, kuru vajadzētu uzsvērt, tomēr te nu mēs esam. Patiesībā, to vajadzētu pateikt vēl, jo tas tiešām, tiešām prasa atkārtošanu: Braiens Vilsons, no Beach Boys, vīrs, kurš praktiski izgudroja Kalifornijas dienvidu saules staru apmirdzētos ideālus, NAV reperis. Šis ir piepilsētas tētis ap 50 gadiem, kurš ļoti cenšas rīmot par sieviešu inteliģenci UN to gurniem ar krūtīm. Tas ir neprāts. Lai ar to nebūtu gana, Vilsons repojot izklausās pārskaities. Rodas iespaids, ka viņš vienreiz dzirdēja Brass Monkey un nosprieda, ka reps izklausās tikai tā.
Protams, Smart Girls nekad neieguva iespēju pārbaudīt, vai pasaule spēj izturēt reperi Braienu Vilsonu. No visām Sweet Insanity dziesmām, Smart Girls bija tā, kuru viņa ierakstu kompānijas vadītāji nevarēja ciest visvairāk. “Mēs tikai centāmies paust viedokli un pasmieties par manu pagātni repa dziesmas kontekstā,” rakstīja Lendijs vai Vilsons. “‘Nu un,’ Varonkers sacīja.”
Nebija iespēju, ka Sire ļaus Vilsonam sabotēt pašam savas komerciālās iespējas tik apkaunojošā un publiskā veidā, tādēļ dziesma nekad netika izlaista, šķietami noslēpta leibla arhīvu tālākajos un tumšākajos stūros. Tomēr dažas promo kopijas tāpat nonāca pie radio stacijām ASV, un šodien šī dziesma dzīvo internetā, kā galvu reibinošs pierādījums viena no pasaules izcilāko mūzikālo prātu dzīves dīvainākajām nodaļām.