Kristīna Gutjēresa uzvar 2024.gada Dakaras rallijā

Cristina Gutiérrez: Tas bija neticams brīdis. Kad finišēju, man likās, ka mēs finišējām otrajā vietā, kas arī ir labs rezultāts. Tad finišā ieraudzīju mūsu draugu no Spānijas, kurš kaut ko darīja ar roku: "Brauciet, brauciet, brauciet, jūs varat uzvarēt. Es nesapratu. Biju pārsteigta, redzot, ka visi kliedz un kliedz, ka varbūt es varētu uzvarēt. Man bija mazliet žēl par Miču [Gutriju junioru], bet arī prieks - jo man sapnis piepildījās. Tas bija pārsteidzošs brīdis, kuru es nekad mūžā neaizmirsīšu.

Es vēl nevienam neesmu zvanījusi (smejas). Bet es sazvanīšos savā ģimenes čata grupā. Es tikko izlasīju dažas ziņas - viņi sekoja līdzi sacensībām un komentēja: "Varbūt Krisa var uzvarēt... viņa ir 20 sekundes priekšā..." - tāpēc pirmais zvans noteikti būs mana ģimene!

Manuprāt, katrs posms bija traks, īpaši maratona kārta. Tas bija 48 stundas cauri kāpām. Taču mēs uzvarējām arī šajā posmā. Mēs kā komanda jau no paša sākuma jutāmies komfortabli, arī mašīnā. Manuprāt, tas bija ļoti svarīgi. Mēs jutāmies patiešām atbalstīti. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais - ja jūti atbalstu aiz sevis, braucot vari būt spēcīgāks un apņēmīgāks.

Es nezinu, vai esmu spēcīgāka - vienīgais, kas man piemīt, ir tas, ka esmu cilvēks, kurš cīnās līdz finišam. Autosporta pasaulē es sāku no pašas apakšas - mēģināju visu, lai nokļūtu Dakārā. Es cīnījos par atbalstu, man bija jācīnās par sponsoriem. Manās pirmajās Dakāras sacensībās vienīgais mērķis bija finišēt. Ļoti daudz laika pavadīju mašīnā - visas naktis, vienmēr cīnījos līdz galam. Šajā Dakārā es darīju to pašu: es vienkārši braucu uz priekšu, visas dienas, neatkarīgi no tā, kas notika aiz manis - vai man priekšā. Es vienkārši koncentrējos uz savu sacīksti.

Centīšos, bet man nav daudz laika atvaļinājumam. Man jāatgriežas pie darba savā zobārstniecības klīnikā, jo mani pacienti jau mēnesi gaida mani (smejas).